Tējkannas – ikdienas palīgs tējas dzeršanai un ne tikai

pārdod tējkannas

Rudens un ziemas tuvošanās visai automātiski liek aizdomāties par siltas tējas tasīti savu mīļoto lokā. Lai pagatavotu šo vienkāršo dzērienu, pavisam noteikti nepieciešama tējkanna. Šī iekārta ir ārkārtīgi sena un visiem atpazīstama. Tēja tika izgudrota Ķīnā Yuan dinastijas laikā. Tējas gatavošanā senatnē gan neizmantoja tējas gatavošanas kannas – tās tika ieviestas nedaudz vēlākā laika periodā.

Tā kā ticu, ka tieši sadzīves sīkumi un mazās lietiņas ikdienā ir tās, kuras patiesībā veido mūsu dzīvi un piešķir krāsas īpašiem momentiem, nolēmu pievērsties arī tējkannu jautājumam un tējas gatavošanai. Jo arī vienkārša tējas pasniegšana un baudīšana var kļūt par svētkiem, ja vien vairāk uzmanības veltām detaļām, kā arī atrodamies šeit un tagad.

Tējkannu vēsture

Protams, tagad pierasts, ka jebkur pārdod tējkannas. Bet kā bijis sākotnēji? Rakstiski pierādījumi par pirmo ierīci parādās Yuan dinastijas laikā. Pēc Ming dinastijas Ķīnā plaši izplatīja šos traukus.

Sākotnēji tējkannas bija mazas, kas vairāk atbilda Rietumu standartiem, jo tās parasti bija paredzētas tikai vienam dzērājam, un ķīnieši vēsturiski dzēra tēju tieši no teknes. Tējas dzeršanai vairāk bija ceremoniāls raksturs un tasītes izmērs atspoguļoja to, cik svarīgi ir pasniegt atsevišķas porcijas, lai garšas varētu labāk koncentrēt un kontrolēt.

No 17. gs. beigām tēja tika piegādāta no Ķīnas uz Eiropu kā eksotiska garšviela un patiesībā – pat kā luksusa prece. Uz kuģiem, kas atnesa tēju, bija porcelāna tases. Lielākā daļa no tām bija zilā un baltā krāsā.

Tējas dzeršana Eiropā sākotnēji bija augstāko sabiedrības slāņu privilēģija, jo maksāja pietiekami dārgi. Porcelāna tējkannas bija īpaši pieprasītas, jo šajā laikā Eiropā nevarēja izgatavot porcelānu.

Tikai 1708. gadā Ehrenfrīds Walther von Tschirnhaus izstrādāja porcelāna veidošanas metodi Drēzdenē un sāka Meisenas rūpnīcu 1710. gadā. Tāpat dizaina ziņā daudz iedvesmas tika gūts no ķīniešiem.

Kā izvēlēties labāko tējkannu?

Noteikti jāpievērš uzmanība vairākām lietām. Materiāls – nerūsējošais tērauds vai porcelāns. Uzkarsēšanas laiks – jo ātrāk ierīce uzkarsē ūdeni, jo vairāk strāvas tā patērē karsēšanas laikā. Taču laiks, kurā elektrība tiek tērēta, ir krietni īsāks, nekā ja ūdens karst savas 5 minūtes.

Tātad jādomā, ka vērtīgāk ir rūpēties par mazāku laika patēriņu. Kannām ar indikatoriem bieži ir opcija, kas nepietiekama ūdens daudzuma gadījumā signalizē uz displeja vai rāda, ka nepieciešams atvērt vāku. Stikla kannas rūpīgāk jākopj, jo apkaļķošanos redz arī no ārpuses. Parocīgāk lietot tējkannas ar garu snīpi.

Tējkannas cena tieši saistīta ar vairākiem faktoriem: zīmols, tās kvalitāte, dažādi papildus elementi. Laba līmeņa ierīces, kurām ir pamata funkcijas un tās ir apmierinošas, maksā 18–25 EUR, vidējā līmeņa kannas maksā ap 50 EUR, bet mūsdienīgi aprīkoto kannu cenas atkarībā no ražotāja un programmatūras svārstās no 70 līdz 200 EUR.

Kā kopjamas tējkannas?

Gadījumā, ja stikla tējkanna ir apkaļķojusies, to iespējams pavisam vienkāršā veidā iztīrīt – kā efektīvs tīrāmais līdzeklis šajā gadījumā ir etiķis. Kā to darīt, man iemācīja mamma, un zinu, ka šo pašu metodi izmanto gan vecmamma, gan krustmāte, gan citas mūsu ģimenes sievietes.

Tīrīšanas recepte ir sekojoša: tējkannā ielej ūdeni, pievienojot pusglāzi etiķa. Šo maisījumu uzsilda. Kad tējkanna izslēgusies, viss darbs jau padarīts – sieniņas atkal ir spodras. Ūdens jāizlej, tējkanna jāizskalo ar skaidru ūdeni, jānoslauka. Un atkal to var lietot, izskatīsies kā jauna.

Kā gatavo tēju Marokā?

Latvijā ierasts tēju gatavot pēc pavisam citas metodes kā to, piemēram, dara Marokā. Mēs uzsildām ūdeni un tad to pievienojam tējas krūzei, kurā jau atrodas tēja – vai tā būtu pļavu tēja, kuru iepildījām nelielā sietiņā, vai arī veikalā nopērkamā tēja maisiņos. Noslēgumā vēlos doties tējas garšas ceļojumā uz citu pasaules malu – Āfriku.

Maroka ir viena no tām zemēm, kur tējas dzeršana nozīmē veselu procesu. Tas arvien līdzinās vairāk kā rituālam, kuram tiek pievērsta nedalīta uzmanība. Ja šeit tējas dzeršana var būt tikai viena no blakus nodarbēm, tad Marokā to izjūt pavisam citādi.

Arī tējkannas, kuras izmanto, lai pagatavotu tradicionālo marokāņu piparmētru tēju, atšķiras. Tās pēc izskata ir mums atpazīstamās Aladina tējkannas, kuras paberzējot pie jaunā puiša ieradās džins.

Lai tēju pagatavotu, nepieciešama zaļā tēja – ierasti Marokā izmanto China Green Tea, Special Gunpowder. Pievieno 1 tasi verdoša ūdens, sakrata kanniņu. Tad atlej nelielā stikla glāzītē, kura paredzēta tējas dzeršanai, ūdeni, kuru izmantos vēlāk. Tad pievieno vēl 1 tasi vāroša ūdens, sakrata kanniņu. Ielej vēl 1 glāzītē ūdeni – šo var izliet.

Pievieno lielu sauju piparmētru lapu, kā arī 3 karotes cukura. Cukura daudzumu nevajadzētu samazināt, jo marokāņu tējas garša tieši tāda arī ir – salda. Un bez cukura tā vairs nebūs marokāņu tēja. Tad pievieno glāzīti ar tēju, kura iepriekš tika atlieta un vēl 3-4 tases verdoša ūdens.

Tējkannu liek uz plīts, silda uz vidējas uguns līdz tā sāk vārīties. Šajā solī cukurs karamelizējas un izkūst – tieši tas sniedz tējai īpašo garšu. Vāra aptuveni 8-10 minūtes uz lēnas uguns. Kad tā gatava, to nepieciešams samaisīt. To dara sekojoši: ielej tēju glāzītē, tad atpakaļ tējkanniņā. To atkārto vairākas reizes.

Visbeidzot tēju var pasniegt. To nepieciešams ieliet īpašās glāzītēs, kuras paredzētas šīs tējas baudīšanai. Liet vajag no augšas tā, lai glāzītē veidotos burbulīši, kas paceļas virs tējas. Vizuālu tējas pagatavošanas instrukciju iespējams noskatīties šeit.

Un kādus tējas svētkus tev palīdzēt sagatavot varētu tava tējkanniņa?

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.