Parādījušās kārpas – kā tās izārstēt?

parādījušās kārpas

Kārpas arvien mēdz mani piemeklēt. It kā niecīgs izaugums, it kā varētu pat pieciest, bet tomēr ne visai estētiski. Nemaz negribas pastiept roku sveicienam, kur nu vēl pieļaut, ka simpātisks pretējā dzimuma pārstāvis ieraudzītu šo veidojumu. Kad parādījušās kārpas, līdzi nāk zināma kauna sajūta – tās gribas paslēpt.

Kā mamma ārstēja manas kārpas

Pirmoreiz kārpas man uzmetās 9 gadu vecumā, kad visu vasaru biju nodzīvojusies laukos pie vecmāmiņas. Mamma atbrauca un, ieraudzījusi kārpām noklātās plaukstas, nokratīja galvu: “Ar tādām nevar apkārt staigāt! Būs jānodedzina!” Jūs noteikti varat iztēloties, cik lielas iepletās manas acis un kā metos bēgt uz tālāko pagalma stūri, mēģinādama atrast slēptuvi, lai izvairītos no šausminošās dedzināšanas. Mīļā māmiņa man tagad laidīs klāt uguni!

Tajā laikā vēl mana mamma strādāja par kosmetoloģi. Viņa jau par manām kārpām bija informēta un līdzi bija aukstais slāpeklis, ar kuru palīdzēt man atbrīvoties no šiem nejaukajiem zvēriņiem. Galu galā tomēr man nācās kādā brīdī slēpni atstāt un atgriezties mājās – vakara seriālu ar vecmammu laist garām taču nevarēja. Tad nu mamma ņēmās skaidrot, cik kārpas piededzināšana būs īsa un nesāpīga.

Izrādījās, ka nebūt ar uguni nekas netiks dedzināts. Kārpu piededzināšana notiek citādāk. Mamma attaisīja metāla trauku, no kura izņēma dūmojošu rīku. Tas gan nedūmo liesmu dēļ. Arvien patiesībā nezinu, kāpēc tas dūmo. Bet tas katrā ziņā ir auksts! To pieliek pie kārpas, paturot aptuveni minūti. Šajā laikā notiek visa maģija!

Sāpes ir jūtamas, taču tās nebūt nav nepanesamas. Tas patiešām ir “čiks un cauri”. Pēc šīs procedūras kārpa kļūst balta, balta – nodedzināta. Un pavisam drīz tā arī nokrīt, zem piededzinātās kārpas izaug jauna āda. Un tad jau arī aizmirstas, ka kādreiz tur bijusi nejaukā kārpa. Tāpat arī aizmirstas uz īsu mirklīti izjustās sāpes.

Efektīvākā metode kārpu likvidēšanā

Ar šo stāstu vēlos tikai pateikt visiem tiem, kas ar kārpām saskārušies pirmoreiz, ka šī problēma ir viegli atrisināma. Tas neprasa ilgstošu terapiju vai zāļu lietošanu. Tikai nepieciešams pierakstīties pie speciālista, kas var piededzināt kārpu ar šķidro slāpekli. Korektāk no medicīnas viedokļa laikam būtu teikt – piesaldēt kārpu.

Ir arī citas metodes, kā cīnīties ar kārpām. Piemēram, bērniem, kurus nekādīgi nevar pierunāt uz slāpekļa procedūru, dermatologs var izrakstīt speciālu ziedu. Tāpat, protams, arī pieaugušie var izmantot dažādus līdzekļus kārpu likvidēšanai mājas apstākļos. Pati gan no savas pieredzes zinu teikt, ka beigu beigās tāpat nākas izmantot slāpekli, jo smērītes, tinktūras un citi aptiekas brīnumi nav tik efektīvi.

Tā, piemēram, šogad uz kājas labā īkšķa uzmetās divas monstrenes – draudīga paskata, resnas un apaļas kārpas. Aptiekā ieguvu tinktūriņu, kuru katru dienu jāuzliek uz kārpas, gaidot, kad tā pakāpeniski samazināsies. Uzliku tinktūru, kārpa palika balta – nevarēju sagaidīt, kad nokritīs pati, sāku kasīt, kārpa sāka asiņot.

Un tā ar šo tinktūru teju visu gadu arī nomocījos. Kad likās, ka kārpas ir uzvarētas, te tās atkal atauga un atkal varēju klāt virsū tinktūru no jauna. Tā kļuva par nebeidzamu cīņu. Lai kā arī nevēlējos pierakstīties pie dermatologa un paciest 1 minūtīti mazliet neērtu sāpju, tomēr nekas cits neatlika – tādu nesmuku veidojumu jaunai meitenei atstāt uz pēdas vasaras sezonā ir pārāk nepiedienīgi.

Vēlreiz pārliecinājos par to, ka šī metode patiešām ir efektīvākā. Pēc kārpas piesaldēšanas tā vairs nav atgriezusies. Un atkal prieks skatīties uz glītām pēdiņām. Kad nu no kārpas esmu atbrīvojusies, nolēmu par to pastāstīt arī blogā, kā arī izpētīt vairāk šo nejauko un nelūgto viesi, kas mēdz apciemot mūsu ādu.

Kāpēc cilvēki slimo ar kārpām

Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, kārpas ir vīrusu slimība, kas rodas vispārējās imunitātes trūkuma dēļ un liecina par tās stiprināšanas nepieciešamību. Visbiežāk saslimšanas rodas pēc kontaktēšanās ar kārpu vīrusa nēsātāju.

Ja uz rokām ir mikrotrauma vai atvērta brūce, pēc kontakta ar vīrusa pārnēsātāju, iespēja pašam saslimt ar šo vizuāli nepatīkamo vīrusu ir ļoti liela. Savukārt, ja imunitāte ir pietiekoši spēcīga, organisms var ar vīrusu cīnīties un saslimšanas risks būtiski samazinās.

Kas jāņem vērā, ārstējot kārpu

Galvenais priekšnosacījums izaugumu ārstēšanā ir secīgums un pacietība, jo pie dermatologa var nākties arī doties vairākas reizes, sevišķi, ja kārpa ir liela. Jo lielāks izaugums, jo ilgāks ārstēšanās process. Tas ir arī labs iemesls, kāpēc laicīgi jādodas uz dermatoloģijas klīniku, jo naudas un laika ekonomija var būt ļoti nozīmīga.

Manā gadījumā gan palīdzēja ietaupīt tas, ka sākotnēji izmantoju kārpu ārstēšanas līdzekli, kuru iegādājos aptiekā. Ar tā palīdzību ievērojami izdevās samazināt kārpas izmēru. Pavisam likvidēt gan abas nevēlamās draudzenes neizdevās. Izšķirošo un nāvējošo triecienu tām tomēr deva dermatologa izmantotais slāpeklis. Taču piededzināt vajadzēja daudz mazāku kārpu, tāpēc tas bija vienkārši.

Manuprāt, visbīstamāk ir sākt ārstēšanu mājas apstākļos, jo tā mēdz būt agresīva, kā arī neefektīva, tā var ievilkties uz pārlieku ilgu laiku. Ļoti bieži šajos gadījumos saslimst ar vēl bīstamākām slimībām, piemēram, čūlām.

Tāpat ādas izaugumi var sabiezēt, rasties rētas vai sablīvējumi. Arī man tā gadījās ar pēdējām kārpām, kad paredzētās zāles uz kārpas klāju vairākas reizes dienā, dažkārt nejauši tās uzliekot arī uz ādas ap kārpu. Tā iekaisa, kļuva vēl daudz nepievilcīgāka. Ja būtu uzreiz devusies pie dermatologa, noteikti jau sen no kārpas būtu tikusi vaļā.

Dažādas metodes cīņā ar neglītajiem ādas izaugumiem

Atšķirībā no kārpas veida, dermatologs var nozīmēt atšķirīgu ārstēšanu. Ne vienmēr kā ārstēšanas līdzeklis tiks izmantota piededzināšana ar slāpekli. Ļoti svarīgi ir noteikt izaugumu veidošanās iemeslus, pārliecināties, ka tas nav ādas audzējs.

Ārstēšanas laikā jākontrolē veidojuma attīstīšanās. Tā kā visbiežāk ar kārpām saslimst vīrusu infekcijas rezultātā, dermatologs parasti nozīmē arī imunitātes pārbaudes un dažādas analīzes. Visbiežāk izmantoto sekojošās likvidēšanas metodes:

  • piesaldēšanu jeb krioķirurģiju;
  • lāzerterapiju;
  • Imikvimoda krēmus;
  • salicilskābi;
  • kiretāžu;
  • elektroķirurģiju;
  • kārpas izgriešanu;
  • izoprinozīna tabletes vai citas ārsta izrakstītas zāles;
  • tautas medicīnas metodes, ko akceptē dermatologs.

Jāteic, ka arī pati esmu mēģinājusi kaut ko no tautas medicīnas. Tiesa, omītes metodes noteikti manā pieredzē izrādījās pašas šķietami brīnumainākās, bet arī visbezjēdzīgākās. Esmu mēģinājusi kārpu apsmērēt, piemēram, ar strutenes dzelteno sulu. Bet neko vairāk kā prieku un brīnuma sajūtu par dzelteno šķidrumu arī no tā neguvu.

Vēl kārpas var mēģināt katru dienu ierīvēt ar ķiploku vai arī apspricēt ar citrona sulu. Šīs metodes gan neesmu izmēģinājusi. Iespējams, to darot regulāri, tiešām var redzēt rezultātu. Tomēr ar tām lielajām un treknajām kārpām drīzāk iesaku kā izrēķināšanās metodi izmantot slāpekli – tas būs daudz ātrāk un droši vien arī efektīvāk.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.