Kapakmeņu izgatavošana arī ir māksla, memento mori

Patiesa māksla var būt arī ļoti praktiska. Tāpat nav taisnība, ka īsta māksla nepazīst matemātiku. Pat tieši pretēji – tās harmonija balstās matemātiskās likumsakarībās. Piemēram, arhitektūra iemieso gan mākslinieciski radošo estētisko pusi, gan sausi zinātniskos aprēķinus, kas no arhitekta vīzijas ļauj izaugt reālai būvei. Arī laikrāži ir māksla – kā miniatūrs planētu kustības spoguļattēls. Ir tēlotājmāksla, tēlniecība, aktiermāksla… Un kapakmeņu izgatavošana arī ir māksla. Saka gan, ka visaugstākā no mākslām ir mūzika.

Un tomēr ir vēl viena māksla, par kuru runā retāk. Un tā ir māksla mirt. Mēs esam piedzimuši, lai mirtu. Un lai arī tas izklausās dramatiski, mēs mirstam katru dienu – ar katru savu elpu mēs tuvojamies savai nāves dienai. Gaišāk būtu teikt – tā ir māksla dzīvot. Tomēr visdziļākos eksistences jautājumus visbiežāk mēs spējam uzdot nevis gaismā, bet gan tumsā – nāves klātbūtnē. Tāpēc nāve ir mūsu viedā skolotāja. Memento mori – slavenā latīņu frāze, kas nozīmē “atceries nāvi!”, saglabājusies cauri gadsimtiem kopš senās Romas laikiem un nav zaudējusi savas mācības nozīmi arī šodien.

Neviena māksla to neatgādina vairāk kā kapakmeņu izgatavošana. Kapakmeņu izgatavošana ir māksla, kas liek mums uzdot eksistenciālus un mūsu dvēselei nozīmīgus jautājumus… Kāda ir dzīves jēga? Uz kurieni mēs ejam? Kādu dzīvi mēs vēlamies nodzīvot? Vai mēs esam mīlējuši? Kas mūsu dzīvē ir patiesi vērtīgs? Kāda būs bēru runa pie mūsu kapa? Kurš ieradīsies uz bērēm? Kad manu vārdu izrunās pēdējo reizi?…
Kapu pieminekļu izgatavošana ir stāsts par nāvi un stāsts par nodzīvotu dzīvi. Dažkārt tas ir stāsts par izniekotu un nenodzīvotu dzīvi. Mēs visi esam mākslinieki – savas dzīves meistari vai arī neprašas. Un tomēr – mēs vienmēr paliksim amatieri, jo mums ir tikai 1 iespēja, lai nodzīvotu šo dzīvi skaisti.

Nāves priekšā

Kapakmeņu izgatavošana mūs nostāda nāves fakta priekšā. Un nāves priekšā mēs vārdus izvēlamies piesardzīgi. Vairs nepaliek laika, lai sūdzētos, aprunātu, tenkotu, celtu citiem neslavu, aizsviltos par katru sīkumu, skumtu, grimtu depresijā un pieminētu pagātnes kļūdas. Nāves priekšā vairs nevar atļauties greznību būt nelaimīgiem vai visus apkārtējos novest līdz baltkvēlei ar saviem nesaudzīgajiem komentāriem.
Nāves priekšā vieta paliek tikai tam, kam ir patiesa jēga un skaisti nodzīvotas dzīves vērtība. Visbiežāk tiek piesaukta mīlestība – “ja tu esi mīlējis, tu esi patiesi dzīvojis”. Tomēr kas ir mīlestība? Vai tās ir vien kaisles sakāpinātas jūtas? Dalailama teiktu, ka mīlestība ir darbība: “Mūsu dzīves galvenā jēga ir palīdzēt citiem. Un ja nevari palīdzēt, vismaz nesāpini.”

Kapakmeņu izgatavošana ir stāsts par attiecībām. Kas izgatavos manu kapa pieminekli? Kurš cilvēks ilgosies pēc manis arī tad, kad manis vairs nebūs? Kurš turpinās mani apciemot pēc manas nāves? Kurš ilgosies pēc sarunas ar mani, kad vairs nevarēšu atbildēt? Kurš mani patiesi ir mīlējis? Kam esmu nozīmējis tik daudz?

Kapakmeņu izgatavošanas māksla aizved pie neizbēgamas nāves apcerēšanas. Memento mori – atceries nāvi. Atceries nāvi, kamēr vēl dzīvo. Paturi prātā nāvi, kad pieņem lēmumus. Vai šādi izskatītos skaisti nodzīvota dzīve? Vai šādi izskatītos skaistas attiecības? Vai tas patiešām ir skaistākais veids, kā pavadīt šo mirkli? Varbūt tomēr mēs varētu pacensties un ikdienas sīkumos ienest mazliet vairāk burvības?

Ar pateicību par dzīvi

Kapakmeņu izgatavošanas māksla atgādina neērto patiesību – šī dzīve kādu dienu beigsies. Mēs esam dabas sastāvdaļa un kā tādai – mums ir jāmirst.

Bībeles pantā Jņ. 8:32 rakstīts ”Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus”. Klīniskais psihoterapeits Dž. Pītersons to pārfrāzē nedaudz citādāk – “Paradīze tieši tāpēc ir paradīze, jo visi tur saka patiesību”. Nāvi gan visbiežāk mēs vēlamies paturēt aiz slēgtām durvīm, izliekoties, ka tās tomēr nav. Gudrie teiktu, ka tādā veidā mēs atraidām patiesību un arī pašu dzīvi.

Slavenais Romas imperators Marks Aurēlijs ir teicis: “Domā par sevi kā par mirušu. It kā tava dzīve jau būtu nodzīvota”. Kas būs rakstīts uz izgatavotā kapa pieminekļa plāksnes?

Glasstone kapakmeņu izgatavošana no stikla ir gluži kā dzīves apliecinājuma sonāta – ar gaišu piemiņu un maigu atceri. Gaišā pateicībā par kopā pavadīto laiku un nostaigātajām takām…

Memento mori – atceries nāvi! Vai savā dzīves nogalē tu būsi sev pateicīgs par pieņemtajiem lēmumiem?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *