Dažādi augļi un ogas – no kurienes tie cēlušies?

dažādi augļi

Latvijas apstākļos esam pieradušie pie visdažādākajām vietējām ogām un augļiem, jo Latvijas flora un fauna mūs patiešām lutina. Vasaras sulīgās zemenes, saldskābās upenes dārzos, saldās meža avenes vai rudens sārtās dzērvenes ikvienam ir rokas stiepiena attālumā – atliek tikai doties uz mežu vai piemājas dārziņu.

Taču no kurienes cēlušies šie tik zināmie augļi un kā ir ar eksotiskajiem augļiem un ogām? Kur tie aug dabiski un kāda ir to vēsture? Kā zināms, augļi un ogas ir neatņemama veselīga uztura sastāvdaļa, tāpēc nolēmu izpētīt šo tēmu vairāk. Par to, ko uzzināju, pastāstīšu turpinājumā.

Eksotiskie augļi un ogas

Dažādi augļi cēlušies no Āzijas. Piemērām, rieksta mandeles dzimtene ir Rietumu Āzija. Tās ir pieminētas Bībelē un mandeles audzējuši arī ēģiptieši. Tieši senie romieši pastiprināti sāka audzēt mandeles Eiropā un kopš tā laika tās ir tik populāras.

Savukārt, aprikozes cēlušās no Ķīnas. Senos laikos tās izplatījās visā Persijā, Vidusjūras reģionā, un ar romiešu palīdzību tās izplatījās vēl tālāk. Vēlāk aprikozes audzēja arī arābi.

Savukārt, mums tik pazīstamais ābols tiek audzēts jau tūkstošiem gadu. Tas bija labi zināms Senajā Ķīnā un Ēģiptē. Āboli bija zināmi arī grieķiem un romiešiem, un tie bija populāri visos gadsimtos līdz mūsdienām. Ābols ir viens no demokrātiskākajiem augļiem.

Avokado pirmo reizi tika audzēti Centrālamerikā, kamēr 16. gadsimtā spāņi tos atklāja. 19. gadsimtā avokado tika ievests ASV un Austrālijā. Tomēr Eiropā avokado netika lietots līdz 20. gadsimta beigām.

Banāni – maizes aizvietotāji

Banānu dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijā. Tomēr līdz 500. gadam pirms Kristus tie tika audzēti arī Indijā. Kā liecina vēstures avoti, arī pats Aleksandrs Lielais tos ēda, un viņa vīri ņēma tos līdzi uz Rietumu pasauli pēc kariem. Visticamāk Eiropā banāni nokļuva no Madagaskaru arābiem un no turienes izplatījās uz kontinentālo Āfriku.

Banānu dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijā. Tomēr līdz 500. gadam pirms Kristus tie tika audzēti arī Indijā. Kā liecina vēstures avoti, arī pats Aleksandrs Lielais tos ēda, un viņa vīri ņēma tos līdzi uz Rietumu pasauli pēc kariem. Visticamāk Eiropā banāni nokļuva no Madagaskaru arābiem un no turienes izplatījās uz kontinentālo Āfriku.

Portugāle 16. gadsimtā iepazina banānus jaunajā pasaulē. Pirmā reģistrētā banānu tirdzniecība Anglijā bija 1633. gadā, taču tie bija luksus prece līdz 19. gadsimta beigām. Kurš gan varēja iedomāties, ka mūsdienās daudziem banāns aizvietos maizes šķēli brokastīs?

Melnās jāņogas un upenes – zāles

Dažādi augļi vienmēr ir tikuši izmantoti kā medicīnas instruments. Viduslaikos un vēl gadsimtiem ilgi pēc tam, piemēram, melnās jāņogas jeb upenes tika izmantotas kā zāles. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas valdība iedrošināja cilvēkus audzēt jāņogas, jo tajās bija bagātīgs daudzums C vitamīna, kas palīdzeja saglabāt labāku imunitāti. Lielākā daļa no upenēm tika pārstrādātas upeņu dzērienos, kas kopš tā laika ir ļoti populāri visā Lielbritānijā.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.