Askētiska arhitektūra jeb mazāk ir vairāk

asketiska-arhitektura

Teiciens „mazāk ir vairāk” mūsdienu modernajā kultūrā tiek dzirdēts nepārtraukti. Bet vai tas atbilst patiesībai? Laikmetā, kad cenšamies paveikt pēc iespējas vairāk, izmantojot pēc iespējas mazākus resursus, cik ļoti mēs spējam novērtēt minimālismu? Spriežot par arhitektūras nozari, atbilde ir „jā, spējam novērtēt”, jo askētisms ir modē jau labu laiku.

Kas ir askētisms?

Askētisms ir dzīvesveids, kas noliedz pasaulīgās baudas, lai gūtu garīgu labumu un kur „es” kļūst par galveno cilvēka darbības mērķi. Pastāv dažāda veida askētisma pakāpes: kamēr citi atsakās no dažādām materiālistiskām lietām, bez kurām gluži labi var arī iztikt, citi var nonākt tik tālu, ka atsakās no visa, paļaujoties tikai un vienīgi uz labdarību no citu cilvēku puses. Mērķis ir nodoties dzīvesveidam, kas palīdz sasniegt garīgo izaugsmi.

Askētisms un arhitektūra

Nereti askētiska arhitektūra mūsdienās tiek dēvēta par vienkārši modernu. Ēka lepojas ar vienkāršu, paredzamu, bet gaumīgu un bieži vien drosmīgu, nestandarta dizainu.

Dažu raksturīgāko askētiskās arhitektūras iezīmju apkopojums:

Ornamentu neesamība – dekoratīvās līstes vai cita veida ornamenti dizaina radīšanā netiek izmantoti vai arī tiek izmantoti ļoti minimāli. Priekšroka tiek dota tīriem, estētiskiem materiāliem, kas rada kārtības un plašuma efektu.

Uzsvars tiek likts uz taisnstūra formām, horizontālām un vertikālām līnijām. Noteikti daudzi ir pamanījuši, ka mūsdienās mājas izskatās teju kā „kastes” – radot vienkāršu, bet netradicionālu un modernu efektu, īpaši, ja tiek izmantoti netradicionāli apdares materiāli.

Tradicionālie materiāli tiek izmantoti jaunos veidos – tādi materiāli kā, piemēram, koks, ķieģeļi vai akmens, izmantoti vienkāršos veidos, atspoguļo moderno arhitektūru.

Uzsvars tiek likts uz dabiskumu – koks bieži vien tiek lakots, nevis krāsots, lai tiktu saglabāts tā dabiskais izskats. Bieži vien uzsvars tiek likts uz koksnes struktūru, atstājot to gluži kā dizaina elementu.

Saistība starp iekštelpu un ārtelpu – izmantojot ēkas dizainā lielus logus vai stiklu kā dizaina elementu, arhitektūra rada plašuma efektu, ēka gluži savienojas ar ārpasauli un rada īpašu plašuma izjūtu.

Uzsvars uz atvērtām telpām – dzīves telpas vairs nedefinē sienas, durvis un gaiteņi. Dzīvojamā telpa, ēdamistaba un virtuve mēdz tikt savienotas, radot studio tipa efektu. Plašās telpas savā ziņā atvieglo dzīvesveidu.

Dāsna stikla un dabīgās gaismas izmantošana – logi vairs nav vienkārši „caurumi” uz ārpusi, bet grīdas un griestu plašumi nodrošina dramatisku efektu. Mūsdienu arhitektūra ienes dabisko gaismu dziļi mājas interjerā.

Galu galā, pats svarīgākais no ieguvumiem, ko sniedz mūsdienīgā arhitektūra, slēpjas tajā, ka ēkas ir komfortablas un arī energoefektīvas. Māju būvniecība ir orientēta, lai izmantotu dabas spēkus savā labā, piemēram, lai ienestu mājās pasīvo saules siltumu ziemas periodā. Ēkas atbilst mūsdienīgajam dzīvesveidam un rada komfortablu kā sadzīves, tā arī darba vidi.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.